Māksla izaugsmei / Art for growth

Manuprāt, pirms sākt dziedināšanu, pirms uzsākt strauju pašizaugsmi, svarīgi ir saprast, kur esi. Saprast to atskaites punktu no kura sākt. Lai vari saprast, kur vēlies doties. Un ne vienmēr mēs skaidri apzināmies ko jūtam un kas ar mums notiek. Tāpēc lieti var noderēt māksla. Māksla ir fantastisks rīks arī emociju izpētē. Šajā ierakstā pastāstīšu, kā vari izmantot mākslu, lai izzinātu savas emocijas un līdz ar to attīstītu savu emocionālo inteliģenci. Emocijas Man ļoti patīk pētīt emocijas un lasīt ar tām saistītus zinātniskus pētījumus. Es strādāju arī pie bukleta, kurš palīdzēs pētīt savu emocionālo stāvokli. Arī tajā būs iekļautas vairākas mākslas terapijas metodes. Bet pirms mēs ķeramies klāt darbam ar emocijām, mums jāsaprot dažas lietas. Kas ir emocijas? Emocija ir iekšējs stāvoklis, kas rodas mums reaģējot uz kādu stimulu. Bet ne vienmēr tas ir reāls. Reizēm mēs draudus mēdzam izdomāt paši savā iztēlē un tie tiešām var izraisīt spēcīgas emocijas. Piemēram, mēs varam izfantazēt

Pirmais solis, lai pieslēgtos savai zemapziņā esošajai un apziņai netrverošajai informācijai, ir iesildīšanās jeb iegrimšanas process. Svarīgi ir atbrīvoties un iegrimt īpašā stāvoklī, lai piekļūtu smalkajai informācijai, kurai ikdienā nepagūstam pievērst uzmanību. Tādēļ šoreiz apskatīsim, kā tajā mums var palīdzēt skricelēšana un, ko vēl tā mums var dot. Bieži mēs neradām mākslu, jo mums ir pārāk augstas prasības. Bet neviens nav piedzimis uzreiz mākot, piemēram, gleznot reālismu. Un reālisms nemaz nav mūsu mērķis, ja vēlamies izmantot mākslu pašizaugsmē vai terapijas nolūkos. Mūsu mērķis ir tieši pretējs - atbrīvoties no iepriekš pastāvošajiem stereotipiem un nonākt radošā plūsmā. Vismaz iesākumā. Iesildīšanās palīdz arī pārslēgt smadzenes uz radošo darbību. Un bieži, ja sākumā mums nav iedvesma vai vēlme ko darīt (vai prātā ir miljons iemesli, kāpēc negleznot tieši tagad, lai gan sen jau ir impulss), ja vien mēs sākam ķēpāties, tad process aiziet. Tāpēc iesildīšanās ir ļoti svarīg

Uz mākslu mēs varam skatīties dažādi. Mēs varam to uztvert pezpersoniski kā ārēju objektu. Vērtēt to ar "patīk/nepatīk", "mans bērns arī tā varētu" vai "nez, kā šis izskatītos pie manas sienas". Bet varam arī skatīties uz to dziļi un ar izpratni - "Kā man šis mākslas darbs liek justies?", "Ko tas manī aizskar?", "Kādas asociācijas rada?", "Ko man šis darbs atgādina?" un tamlīdzīgi. Es piedāvāju otro variantu. Uztvert mākslu dziļi un personiski, lai tā palīdzētu mums attīstīties un augt. Izmantot mākslu kā iekšējās pasaules atspoguļojumu. Izziņa Mūsu smadzenes visu laiku ir modras, tās nepārtraukti (!) saņem informāciju, uzdod jautājumus un meklē atbildes uz tiem. Pārliecinās vai nav apdraudējums. Ikviens no mums ir kā uztvērējs. Jautājums ir, cik modri esam mēs paši, lai uztvertu smalko pasauļu ziņojumu. Man ir informācija, ka šis potenciāls ir ikvienam no mums. Tas tikai jāattīsta. Par to kā tas jādara ir cits s