Māksla izaugsmei
Uz mākslu mēs varam skatīties dažādi. Mēs varam to uztvert pezpersoniski kā ārēju objektu. Vērtēt to ar "patīk/nepatīk", "mans bērns arī tā varētu" vai "nez, kā šis izskatītos pie manas sienas". Bet varam arī skatīties uz to dziļi un ar izpratni - "Kā man šis mākslas darbs liek justies?", "Ko tas manī aizskar?", "Kādas asociācijas rada?", "Ko man šis darbs atgādina?" un tamlīdzīgi. Es piedāvāju otro variantu. Uztvert mākslu dziļi un personiski, lai tā palīdzētu mums attīstīties un augt. Izmantot mākslu kā iekšējās pasaules atspoguļojumu.
Pirmkārt, bieži cilvēki baidās zīmēt, jo domā, ka viņi to nemāk. Man ir lieliska ziņa - visi māk zīmēt! Tā ir pilnīga nepatiesība, ko radījusi tava iepriekšējā pieredze un kopumā greizie, novecojušie sabiedrības uzskati par to, kāda ir māksla. Apskaties kā zīmē mazs, 2 - 3 gadus vecs bērns. Mazulis ļaujas radošajam plūdumam, neanalizē, nezina “kā vajag”... Aizej uz jebkuru laikmetīgās mākslas galeriju, apskaties, tu arī tu tā vari! Mūsdienās māksla ir pilnīgi kaut kas cits! Un ar šo domu, ka nemākam zīmēt, mēs liedzam atklāt fantastisko mākslas pasauli, kas ļauj piekļūt pašiem mūsu dziļumiem.
Otrkārt, tu nevari izdarīt nepareizi. Vai tas nav lieliski? Lai ko tu darītu mākslā, viss ir pareizi un gana labi. Lai ko tu darītu mākslā, tas atspoguļo tevi. Tāpat kā apģērbs, ko nesam. Jāiemācās tikai tulkot.
Un tagad nedaudz no mākslas terapijas. Reizēm cilvēki domā, ka es esmu zīlniece. Viņi uzzīmē zīmējumu, tad jautā: “Nu pasaki kas tas ir? Ko tas nozīmē? Kas ir ar mani?” Tā tas nestrādā. Mākslas darbam nozīmi vari piešķirt tikai tu. Terapeits ir tas, kurš uzdod jautājumus un vada. Katra krāsa, katrs simbols katram nozīmēs kaut ko citu (protams, ir kolektīvā apziņa, bet par to vēlāk), jo mūsu pieredzes ir tik atšķirīgas. Un vēl viena lieliska ziņa ir tā, ka tu pats vari iemācīties tulkot savus mākslas darbus un es tev pateikšu kā. Visas atbildes jau ir tevī, tev tikai jāsniedzas tām pakaļ.
Protams, man ir vēl daudz ko teikt, bet, ja esi sapratis šīs divas būtiskās lietas - tu māki un vari radīt mākslu, nav nepareiza veida kā to darīt; tad varam ķerties pie praktiskās puses.
Kad kādas 7 minūtes esi iesildījies (citreiz tam var izmantot arī mūziku vai ko citu, kas noved tevi īpašā stāvoklī un rada prieku), laiks darbības uzdevumam. Tu vari izmantot tos pašus ķēpājumus un meklēt tajos simbolus, ko vari saskatīt vai radīt citu zīmējumu - jebko, kas nāk. Bez kritikas. Svarīgi ļaut nākt jebkam, kas nāk. Varbūt darbs ir abstraks un tu šobrīd nesaproti tā nozīmi. Tas ir normāli. Nozīmi meklēsi vēlāk. Redz, jebkas, ko mēs radam, atspoguļo kaut ko no mūsu iekšienes jeb neredzamās pasaules.
Tas kā mēs varam tulkot, ir apskatot savu darbu un uzdodot jautājumus. Tāpēc tev lieti noderēs vēl pāris lapas un rakstāmais. Tā būs automātiskā rakstīšana. Raksti visu, kas nāk prātā, atkal - nešķirojot un neanalizējot. Papīrs būs tavs starpnieks starp tevi/šo realitāti un sargeņģeli (ja labpatīkas, to varam saukt arī par zemapziņu). Raksti visu, arī pašus jautājumus. Vari sākt ar tādiem jautājumiem kā “Kas redzams šajā darbā?”, “Kas tur notiek?”, “Ko man tas atgādina?”. Ļauj informācijai plūst! Piefiksē visu, kas nāk. Skaņas, smaržas, atmiņas, asociācijas... Var gadīties, ka esi tik sasprindzis un sakoncentrējies, ka nekas nenāk prātā. Tas nekas! Mēģini citreiz. Arī šim, kā jau visam, nepieciešams treniņš.
Mēs varam skriet cauri ikdienai ar pusaizvērtām acīm (un sirdi) vai apstāties un apskatīties apkārt, cik skaista ir šī pasaule un pamēģināt saprast, ko mums tā vēstī. Dievišķais mums ir devis mākslu, šo lielisko valodu, kas palīdz tulkot sevi un šo eksistenci.
Ja vajag palīdzību vai vēlies padalīties kā tev iet ar mākslu un šīm metodēm, raksti uz sintija.berzina@gmail.com
Ar gaismu,
Sintija
Izziņa
Mūsu smadzenes visu laiku ir modras, tās nepārtraukti (!) saņem informāciju, uzdod jautājumus un meklē atbildes uz tiem. Pārliecinās vai nav apdraudējums. Ikviens no mums ir kā uztvērējs. Jautājums ir, cik modri esam mēs paši, lai uztvertu smalko pasauļu ziņojumu. Man ir informācija, ka šis potenciāls ir ikvienam no mums. Tas tikai jāattīsta. Par to kā tas jādara ir cits stāsts. Šoreiz par to, kā izmantot mākslu, lai izzinātu sevi un Visumu. Lai iepazītu sevi un savu visdziļāko būtību.Informācija
Visa informācija, kuru mēs saņemam primāri ir sajūtu un maņu līmenī. Tad smadzenes to atkodē. Tieši tāpēc mums lieliski var palīdzēt māksla. Tā palīdz iztulkot. Mēs varam augstāko informāciju caur zīmējumu, gleznojumu vai veidošanu transformēt, tad saprast to ar racionālo prātu. Racionālajam ir ļoti būtiska loma. Bet par visu pēc kārtas...Māksla un mākslas terapijas metodes
Protams, ikvienam neder visas metodes. Bet, ja tev reizēm un īpaši, ja bieži rodas inpulss radīt mākslu, tev tas noteikti jādara! Tas ir viens no veidiem, kā Dievišķais (un šim nav nekāda saistība ar nevienu no reliģijām) sazinās ar mums. Caur šo skaisto valodu! Bet, lai tu varētu izmantot mākslu sevis izziņā, vispirms jāsaprot dažas lietas un jālauž pāris stereotipi.Pirmkārt, bieži cilvēki baidās zīmēt, jo domā, ka viņi to nemāk. Man ir lieliska ziņa - visi māk zīmēt! Tā ir pilnīga nepatiesība, ko radījusi tava iepriekšējā pieredze un kopumā greizie, novecojušie sabiedrības uzskati par to, kāda ir māksla. Apskaties kā zīmē mazs, 2 - 3 gadus vecs bērns. Mazulis ļaujas radošajam plūdumam, neanalizē, nezina “kā vajag”... Aizej uz jebkuru laikmetīgās mākslas galeriju, apskaties, tu arī tu tā vari! Mūsdienās māksla ir pilnīgi kaut kas cits! Un ar šo domu, ka nemākam zīmēt, mēs liedzam atklāt fantastisko mākslas pasauli, kas ļauj piekļūt pašiem mūsu dziļumiem.
Otrkārt, tu nevari izdarīt nepareizi. Vai tas nav lieliski? Lai ko tu darītu mākslā, viss ir pareizi un gana labi. Lai ko tu darītu mākslā, tas atspoguļo tevi. Tāpat kā apģērbs, ko nesam. Jāiemācās tikai tulkot.
Un tagad nedaudz no mākslas terapijas. Reizēm cilvēki domā, ka es esmu zīlniece. Viņi uzzīmē zīmējumu, tad jautā: “Nu pasaki kas tas ir? Ko tas nozīmē? Kas ir ar mani?” Tā tas nestrādā. Mākslas darbam nozīmi vari piešķirt tikai tu. Terapeits ir tas, kurš uzdod jautājumus un vada. Katra krāsa, katrs simbols katram nozīmēs kaut ko citu (protams, ir kolektīvā apziņa, bet par to vēlāk), jo mūsu pieredzes ir tik atšķirīgas. Un vēl viena lieliska ziņa ir tā, ka tu pats vari iemācīties tulkot savus mākslas darbus un es tev pateikšu kā. Visas atbildes jau ir tevī, tev tikai jāsniedzas tām pakaļ.
Protams, man ir vēl daudz ko teikt, bet, ja esi sapratis šīs divas būtiskās lietas - tu māki un vari radīt mākslu, nav nepareiza veida kā to darīt; tad varam ķerties pie praktiskās puses.
Radošais process
Pirmais, kas jādara ir jāatbrīvojas un jāiegrimst. Jānonāk radošā, atvērtā stāvoklī. Un to var izdarīt ar šo ļoti vienkāršo metodi, ko sauc par skricelēšanu. Paņem papīra lapu un flomasteru, krītiņu vai zīmuli (nav būtiski, atceries, tu visu dari pareizi). Apsēdies ērtā vietā, kur tevi neviens netraucē un sāc vilkt ar rakstāmo līnijas. Vēro savu roku, ieklausies sevī, kā tu gribi darīt - vilkt ātri, lēni, apļveidā, švīkāt? Tev nav jāzīmē nekas konkrēts, ķēpājies kā mazs bērns. Turpini to darīt vairākas minūtes. Šī tehnika palīdz arī atbrīvoties no spriedzes un uzkrātajām emocijām. Ieklausies sevī! Atslēdz racionālo prātu un nezīmē neko konkrētu (es zinu, reizēm tas nav viegli). Vari pamēgināt to pašu, bet ar nevadošo roku. Un kādā brīdī vari aizvērt acis, ja jūties droši.Kad kādas 7 minūtes esi iesildījies (citreiz tam var izmantot arī mūziku vai ko citu, kas noved tevi īpašā stāvoklī un rada prieku), laiks darbības uzdevumam. Tu vari izmantot tos pašus ķēpājumus un meklēt tajos simbolus, ko vari saskatīt vai radīt citu zīmējumu - jebko, kas nāk. Bez kritikas. Svarīgi ļaut nākt jebkam, kas nāk. Varbūt darbs ir abstraks un tu šobrīd nesaproti tā nozīmi. Tas ir normāli. Nozīmi meklēsi vēlāk. Redz, jebkas, ko mēs radam, atspoguļo kaut ko no mūsu iekšienes jeb neredzamās pasaules.
Nozīmes meklēšana
Kad esi uzzīmējis zīmējumu vai atradis simbolus. Laiks pieslēgt racionālo prātu un saprast ziņojumu. Neraizējies, ja tas nenotiek uzreiz. Varbūt vēl vajadzīgs laiks. Arī man ir zīmējumi, kurus es saprotu tikai pēc nedēļas, mēneša vai reizēm dažiem gadiem. Jo kaut kam vēl jānotiek, lai mēs to saprastu.Tas kā mēs varam tulkot, ir apskatot savu darbu un uzdodot jautājumus. Tāpēc tev lieti noderēs vēl pāris lapas un rakstāmais. Tā būs automātiskā rakstīšana. Raksti visu, kas nāk prātā, atkal - nešķirojot un neanalizējot. Papīrs būs tavs starpnieks starp tevi/šo realitāti un sargeņģeli (ja labpatīkas, to varam saukt arī par zemapziņu). Raksti visu, arī pašus jautājumus. Vari sākt ar tādiem jautājumiem kā “Kas redzams šajā darbā?”, “Kas tur notiek?”, “Ko man tas atgādina?”. Ļauj informācijai plūst! Piefiksē visu, kas nāk. Skaņas, smaržas, atmiņas, asociācijas... Var gadīties, ka esi tik sasprindzis un sakoncentrējies, ka nekas nenāk prātā. Tas nekas! Mēģini citreiz. Arī šim, kā jau visam, nepieciešams treniņš.
Simboli
Reizēm mūsu mākslas darbos parādās kādi simboli. Vai mēs tos pamanam mums apkārt. Atkal - visa realitāte atspoguļo kaut ko no mums. Labākais veids kā pētīt simbolus, ir vispirms atrast tiem savu nozīmi, tad apskatīties kolektīvo. Būsi pārsteigts, kā tās sakrīt! Kā jau teicu, visas atbildes jau ir mūsos. Pieraksti par simbolu, visu, kas nāk prātā, pēc iespējas vairāk (tu jutīsi, kad informācija pārstāj nākt) un tikai pēc tam meklē nozīmi citur, piemēram, internetā vai kādās grāmatās. Mēs visi esam saistīti kolektīvā bezapziņā, kas satur visu līdz šim notikušo cilvēku pieredzi un glabā vērtīgas zināšanas, šai informācijai mēs varam piekļūt caur simboliem un arhetipiem.Mēs varam skriet cauri ikdienai ar pusaizvērtām acīm (un sirdi) vai apstāties un apskatīties apkārt, cik skaista ir šī pasaule un pamēģināt saprast, ko mums tā vēstī. Dievišķais mums ir devis mākslu, šo lielisko valodu, kas palīdz tulkot sevi un šo eksistenci.
Ja vajag palīdzību vai vēlies padalīties kā tev iet ar mākslu un šīm metodēm, raksti uz sintija.berzina@gmail.com
Ar gaismu,
Sintija
Ļoti iedevsmojoši, māsiņ! Es pat domāju paņemt to lapu... :)
AtbildētDzēst